Kā Tu jūties?

Cik bieži mēs ar patiesu interesi šādu jautājumu uzdodam saviem līdzcilvēkiem? Un arī esam gatavi saņemt atbildi, kas ir plašāka un patiesāka par tādiem vārdiem kā normāli, viss kārtībā, ir jau labi? Un vai šādu jautājumu arī uzdodam paši sev, spējot arī drosmīgi atbildēt?

Jāatzīstas, ka tas nenotiek pārāk bieži, jo ikdiena ir steigas un arī paviršas komunikācijas pilna.

Tomēr tas ir tik noderīgi atcerēties tuvākajiem cilvēkiem pajautāt par viņu pašsajūtu un arī gribēt dzirdēt kaut ko vairāk par standarta frāzēm.

Laba pašsajūta ir labas dienas pamatā

Domāju, ka es nekļūdīšos, ja teikšu, ka laba pašsajūta vienmēr ir diezgan drošs garants, ka arī diena būs lielā ziņā izdevusies, jo attieksmi pret notikumiem jau veidojam no savas pozīcijas. Ja arī sastopamies ar kādiem šķēršļiem, tad uz tiem reaģējam atbilstoši tam, kā jūtamies. Ja esam mierīgi, pārliecināti, veseli, tad varam adekvāti atrisināta ikvienu situāciju, nepārvēršot to par traģēdiju vai dusmu avotu. Tāpēc gan darba devējiem, gan apkārtējiem, gan mums pašiem ir izdevīgi, ka visi jūtamies labi, veseli un pārliecināti pār sevi, jo tā varam daudz veselīgāk reaģēt uz notikumiem un īstenot savu potenciālu dienu no dienas.

Pašsajūtu noteikti nevar skatīt tikai fiziskā vai tikai mentālā un emocionālā aspektā. Tie ir cieši saistīti un viens otru ietekmē. Nomākts garastāvoklis, depresīvas un nomācošas domas agrāk vai vēlāk vienmēr atsaucas arī uz veselības stāvokli. Tāpat arī slimības un nebeidzamas likstas ar veselību arī atstāj sekas prātā un emocijās. Tāpēc pašsajūta būtu jāskata kā vienots vesels, kas sastāv no daudziem mazākiem elementiem, kas katra cilvēka dzīvē var būt atšķirīgi.

Parūpējies par sevi!

Tikai mēs paši patiesi zinām, kā jūtamies. Un zinām arī to, kad un kāda palīdzība mums ir nepieciešama. Ķermenis un prāts par to parasti ziņo. Bet vai mēs to dzirdam, saprotam un arī reaģējam uz to? Ikdienā bieži vien pat nepamanām prāta un ķermeņa signālus, kas lūdz pēc palīdzības vai atpūtas. Arī savos tuvākajos nepamanām pārmaiņas un signālus, kas liecina par to, ka aiz ārējās labsajūtas maskas tomēr ir plaisas un problēmas.

Katram būtu svarīgi iemācīties sevī iekausīties un laikus rūpēties, lai ne fiziskais, ne emocionālais līdzsvars nezustu. Par veselību parūpēties jau ir daudz vienkāršāk. Tikai jāveido savi paradumi, laikus jādodas pie ārstiem uz pārbaudēm, regulāri jāapmeklē zobārstniecība. Zobu veselība ir gan estētisks, gan kopējās veselības jautājums, tāpēc drošāka izvēle ir profesionāla zobārstniecība Rīgā.

Tagad jau cilvēki aizbildinās ar laika trūkumu, vienmēr ir steigā. Tomēr šajā ziņā ir labi risinājumi arī aizņemtajiem. Tā ir veselības pārbaude, kuras ietvaros var sistemātiski un ātri pārbaudīt kopējo veselības stāvokli. Veselības pārbaude ietver visas analīzes, diagnostiku, konsultācijas ar speciālistiem, arī rekomendācijas un vajadzības gadījumā arī ārstēšanas plānu. Veselības pārbaude kļūst arvien pieprasītāka, jo tas ietaupa cilvēkiem laiku, nav jāgaida rindās pie ārstiem. Tāpat arī nav īsti skaidrs, pie kā doties. Bet klīnikās, kur tiek piedāvāta veselības pārbaude, katram izveido individuālu pārbaužu plānu, balstoties uz individuālajiem faktoriem, plāns tiek īstenots jau dažu dienu laikā bez rindām, viss notiek vienā vietā.

Katram savi labsajūtas knifiņi

Katrs jau mēs esam individualitāte, personība, tāpēc nevar teikt, ka vienas un tās pašas lietas visiem sniegs sirdsmieru un labsajūtu. Katram noteikti ir savas receptes, metodes un domas, kā sevi sakārtot. Katram dvēsele un miesa alksts pēc kaut kā cita.

Un tas tad arī sev ir jāsniedz, lai ikdienā mēs patiešām ar pārliecību varētu teikt, ka jūtamies labi, ka esam īstajā vietā, ka esam apmierināti ar to, ko darām, kur savā dzīvē atrodamies.