Vesels mazulis — katru vecāku lielākā laime

Kad es gaidīju savus bērnus, grūtniecības posmā pati galvenā doma, kas man galvā bija katru dienu, bija par to, lai tikai bērns piedzimtu sveiks un vesels. Arī pēc bērna piedzimšanas galvenie uztraukumi zīdaiņa vecumā ir saistīti tieši ar veselības jautājumiem. It īpaši ar pirmo bērnu, kad viss ir nepazīstams un jauns. Tad pat nelielas iesnas vai drudzis, kas piemeklējis bērnu, vecākiem ir nopietns satraukums. Atceros, ka pirmo reizi, kad bērnam dažu mēnešu vecuma bija paaugstināta temperatūra, satraukumā izsaucu ātro palīdzību, lai gan no šodienas skatupunkta tas šķiet muļķīgi. Situācija nebija bīstama. Es vienkārši nezināju, kā rīkoties.

Vai bērns attīstās pareizi?

Pirmajā dzīves gadā bērnam pie ģimenes ārsta vai pediatra jādodas reizi mēnesī, jo ārstam ir svarīgi sekot bērna attīstībai tieši šajā vecumā, kad ir svarīgi pamanīt pazīmes, kas signalizē par problēmām attīstībā. Viena no bieži sastopamām problēmām mazuļiem ir muskuļu tonuss. Tas nozīmē, ka kāda ķemeņa puse vai daļa ir vairāk sasprindzināta, traucējot mazulim simetriski un harmoniski attīstīties, aizkavējas velšanās, rapošana un staigāšana. Bērns tāpēc var arī būt nemiergāks.

 

Vecākajai meitai bija šāda problēma, jo grūtniecības laika viņa bija nepareizā pozā, tāpēc viena kājiņa bija saspringtāka. Pediatrs to jau ātri pamanīja. Pēc viņa norīkojuma mums bija jāapmeklē fizioterapeits, kurš ar dažādu vingrojumu un terapijas palīdzību panāca, ka mazulis pats iemācās līdzsvarot muskuļu darbību abās kājās, jau pēc mēneša sāka velties un vēlāk arī rāpot. Fizioterapeits arī bija tas cilvēks, kurš mani kā pirmā bērna māti iedrošināja, parādīja, kā mājās ar mazo darboties, lai veicinātu viņa attīstību, ierādīja pareizu celšanu, ģērbšanu, lai novērstu muskuļa tonusa atkārtotas problēmas.

Mans apmekētais fizioterapeits bija lielisks: https://www.vca.lv/arstnieciba/fizioterapeits.html

Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu

Neviens par vecāku nepiedzimst, par to top laika gaitā, mācoties un sekojot savai dabiskajai intuīcijai. Tomēr vecāku loma ir kā mīnu lauks, ir tik daudz jautājumu, neskaidrību. Un katrs lēmums, ko pieņem bērnu veselības jomā, vecākus satrauc, jo ne vienmēr ir pārliecība, ka tas ir pats labākais. Medicīnā ir daudz pretrunu, informācija var maldināt, radīt šaubas. Piemēram, jauājums par vakcināciju. Ir daudz argumentu gan par, gan pret. Tomēr vecākiem ir jāizlemj. It kā jau ir viegli uzticēties pediatra ieteikumam, tomēr sekas taču vienalga būs vecāku atbildība.

 

Jau kaut kas notiek ne tā, tad vecāki izjūt vainas un bezspēcības sajūtu. Tagad populāra ir arī tēma par homeopātiskajiem medikamentiem. No vienas puses vecāki grib, lai bērniem nebūtu jālieto ķīmiskie medikamenti, kas piesārņo un arī varbūt bojā organismu, tāpēc vilinoša ir doma par homeopātiju un citiem alternatīviem veselības uzlabošanas veidiem. Tomēr gana spēcīgi ir arī argumenti, kas liecina pret homeopātiju. Vecāki visām šīm pretrunām ir pa vidu. Katrs lēmums ietekmēs viņu bērnu veselību un tālāko dzīves kvalitāti. Jo galu galā vecāki taču tikai vēlas, lai bērns ir vesels un laimīgs.